Latvijas iedzīvotāji visbiežāk uzturā lieto vistas un cūkas gaļu, nepamatoti nenovērtējot liellopa gaļu. Šādi uztura ieradumi mums nodoti mantojumā no neseno laiku ēdienkartes vienveidības.

Nu jau šobrīd šie ieradumi mainās un zinošs pircējs jau arvien biežāk izvēlas savām maltītēm iegādāties arī liellopu gaļu, novērtējot tās uzturvērtību. Svaigi.lv klienti iecienījuši tieši zemnieku saimniecības Rūķīši gaļu un gaļas produktus, un tam ir konkrēts iemesls: tā bioloģiski izaudzēt un pagatavot nogatavināto gaļu var tikai retais, turklāt šī gaļa ir patiešām augstvērtīga. Taču vai zināt, ko nozīmē nogatavināt liellopu gaļu? Un kā būtu vispareizāk to uzglabāt?

Smalku restorānu pavāri uzsver, ka vislabākā gaļa ir no tiem lopiem, kas ganās brīvā dabā – bioloģiski sertificētos plašumos ar pļavām un mežiem - tajos staigā, kur pašiem tīk, un mielojas ar tām dabas veltēm, kas pašiem vairāk garšo. Burtnieku novadā, Anrija Šļaukstiņa zemnieku saimniecībā 643 hektāros tiek audzēti tieši tādi Hailandes tīršķirnes liellopi, krustotie ar Limuzīnas, Herefordas un Sīmentāles šķirņu liellopiem. Arī staltbrieži, bet par tiem citā reizē. Liellopu gaļu, pirms piedāvāšanas pircējiem, šī saimniecība nogatavina speciālās kamerās. 


KO NOZĪMĒ GAĻAS NOGATAVINĀŠANA? 

Liellopa gaļai piemīt kāda īpatnība – saskaroties ar gaisu, tā ātri oksidējas un iegūst tumsnēju nokrāsu. Iegādājoties gaļu veikalā vai tirgū, tas norāda, ka gaļa ir tīra, brīva no dažādām ķimikālijām! Tomēr jāzina kas svarīgs - arī tikko no kautuves nākušu gaļu nevar uzskatīt par augstvērtīgu. Būtiski, ka pēc nokaušanas, gaļa tiek sadalīta pusliemeņos, ko ievieto labi ventilētās nogatavināšanas kamerās +1 - +2 grādu temperatūrā. Precīzus gaļas nogatavināšanās laikus nosaukt nav iespējams, jo viss atkarīgs no lopiņa vecuma, šķirnes un barošanas un zinošs speciālists, gaļu uzraugot, tos viegli var noteikt. Parasti nogatavināšanas laiks ilgst no 7 līdz 21 dienai. Šajā laikā notiek fermentācijas process, kas ļauj gaļai zaudēt ūdeni, piešķirot izcilas garšas īpašības un maigāku tekstūru. Nogatavinātā gaļa ir stingra un nav tik asiņaina, arī gaļas aromāts ir patīkamāks un izteiktāks. Tā kā nogatavināšana ir ilgs laiks, kā arī šī procesa laikā tiek zaudēta daļa vērtīgās gaļas svara, šī gaļa, protams, ir dārgāka.

Pēc gaļas nogatavināšanas profesionāls gaļas izgriezējs (nevis mašīna, kā tas ir industriālajās ražotnēs) sadala pusliemeņus gabalos, kas vēlāk nonāk pie klientiem svaigā veidā vai pārtop dažādos, pircējiem labi zināmos gaļas produktos. Tostarp ir gan nogatavināts antrekots, kas ideāli piemērots steika pagatavošanai, gan liellopa sāni un šķiņķis, konservi, auksti kūpināta salami, pusžāvētā desa, mednieku desiņas, vārītās sardeles, vītinātā gaļa un citi produkti.

KĀ PAREIZI UZGLABĀT GAĻU? 

Liellopa gaļa ir labākais augstas kvalitātes olbaltumvielu avots. Tā ir bagāta ar vitamīniem B6 un B12, dzelzi, cinku un citām imūnsistēmu stiprinošām uzturvielām un minerālvielām. Protams, kaut arī cilvēks ir gaļēdājs, gaļai nav jābūt uzturā katru dienu, bet pāris reizes nedēļā kvalitatīva gaļa maltītēs būs organismu spēcinoša un veselību uzlabojoša.

Lieliski, ja maltīti vari vienmēr sagatavot no svaigas gaļas, tomēr realitātē tas bieži vien ir neiespējami. Arī sadzīves plānu izmaiņas var spiest gaļu uzglabāt ilgāk kā iepriekš paredzēts. Un, ja nepieciešams gaļu uzglabāt saldētavā, vajadzētu izvairīties to sasaldēt pārāk biezos gabalos. Vislabāk to būtu sagriezt apmēram karbonādes biezumā (10 – 12 cm), tad gaļa vienmērīgāk sasalst, pēcāk to arī vieglāk atlaidināt. Atlaidinot sīki sagrieztu gaļu, no tās izdalās daudz gaļas sulas. Savukārt, ja no gabaliņa paredzēts vārīt zupu, tad labāk to neatlaidināt, bet uzreiz likt katlā ar verdošu ūdeni, lai mazāk izdalās šī sula. Cepeša gaļa gan sākumā jāatlaidina, lai tā vienmērīgi un pietiekami ātri izceptos. Lai pagatavotu garšīgus gaļas ēdienus svarīgāka par pavāra iemaņām ir pašas gaļas kvalitāte. Zemnieku saimniecība Rūķīši rūpējas par to, lai latviešiem būtu iespēja baudīt visaugstvērtīgāko gaļu, ko smeķīgi pagatavot var ne tikai šefpavāri labākajos restorānos, bet arī katrs pats savās mājās.


Vēsajās rudens dienās iesakām pagatavot ko gardu ģimenes galdam - sautētu liellopu gaļu!

Sastāvdaļas: 150 g liellopu gaļas (iesakām liellopu gulaša gaļu), 10 g tauku, 25 g sīpolu, 15 g tomātu biezeņa, 5 g kviešu miltu, 15 g skāba krējuma, sāls, pipari, lauru lapas. 

Pagatavošana: Gaļas mīkstumu sagriež gabaliņos, liek sakarsētos taukos un apcep brūnus. Tad pārliek katliņā, pārlej pannas atvārījumu vai buljonu, pievieno sagrieztus sīpolus, tomātu biezeni, sāli un sautē. Kad gaļa gandrīz mīksta, pievieno piparus, lauru lapas, izkarsētus kviešu miltus un sautē, līdz gaļa gatava. Beidzot pievieno skābu krējumu. Gulašu lej dziļākā traukā un pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, svaigiem salātiem vai sautētiem dārzeņiem.