“Jautājumu par drosmi es bieži pārrunāju ar saviem bērniem, mums ir teiciens: drosme nav nebaidīties, drosme ir baidīties un darīt tāpat. Katra jauna pieredze nāk ar bailēm un šaubām, vai spēšu tikt galā. Bet drosme ir jātrenē kā muskulis. Lai ko dzīve piedāvātu, pirmajai atbildei ir jābūt jā. Vēlāk varēsi atteikties, bet neļauj, lai tavus lēmumus pieņem bailes. Cilvēki nereti saka: labāk dzīvoju mierīgi un bez stresa. Bet jābūt tieši otrādi! Dzīves garšu mēs jūtam, tikai paplašinot savas robežas. Kad sāku ko jaunu, es zinu, ka jutīšos kā pēdējā muļķe, bet šī neērtība ir jāiztur, lai tiktu tālāk.”

Tiekamies janvāra žurnāla Santa lapaspusēs!