Zaļi, svaigi un vitamīniem bagāti ir pirmie sparģeļu dzinumi, to sezona ik gadu ir īsa, taču raža ir viena no pirmajām, kuru zemnieks var vākt no lauka. Sparģeļu dzinumi izaug dažāda resnuma - no tieviem zīmulīšu biezuma asniņiem līdz 15 mm diametram. Tievākie ir īpaši mīksti un pat krēmīgi tos gatavojot, resnākie iecienīti tādēļ, ka daudz šķiedraināki. Kas tad īsti ir sparģelis, kā to audzē un kā pagatavo?
Ēdamo sparģeļu latīniskais nosaukums ir Asparagus officinalis. Sparģelis ir daudzgadīgs tauriņziedis, kas, profesionālas kultivēšanas rezultātā, var augt pat desmit vai vairāk gadus, taču pienāk brīdis, kad pats sparģelis izaug tik tievs, ka turpināt tā audzēšanu nav vērts. Tad ir laiks stādīt jaunus augus. Taču, lai zemē, kur iepriekš audzēti sparģeļi, tos atkal iestādītu no jauna ir jāpaiet vēl aptuveni desmit līdz piecpadsmit gadiem. Sparģeļiem vispiemērotākā ir plaša, saulaina vieta. Pat tikai daļēja atrašanās ēnā samazina ražas apjomus. Sparģeļiem patīk karstums, bet tajā pat laikā problēmas nesagādā arī pārziemošana pat aukstos klimatos. Tieši tādēļ tie piemēroti audzēšanai arī pie mums, Latvijā.

Stādīšanas gadā sparģeļiem ir jāļauj augt, neievācot ražu, ja tāda ir. Nākamajā gadā, ja stādi ir labi attīstījušies – vairāk kā 50 centimetrus gari un trekni, var novākt pirmos dzinumus. Jānovāc ir visi dzinumi, pat tievākie, kad tie ir sasnieguši aptuveni 22 centimetru garumu, turklāt tas ir jāizdara pirms pumpuru izplaukšanas. Drīkst griezt maksimums desmit dienas, pēc tam jāļauj augt. Otrajā gadā pēc stādīšanas ražu var novākt visu maiju, nākamajos gados arī jūnijā. Lai sparģeļi varētu augt trekni un uzkrātu spēkus nākamajām sezonām, nedrīkst aizmirst par mēslošanu. Pareizi audzējot un uzturot, sparģeļi dos ražu nākamos desmit līdz 15 gadus, iespējams, arī ilgāk

Zaļais sparģelis ir vitamīniem bagāts augs – A vitamīns, C vitamīns un folijskābe. 100 grami sparģeļu nodrošina folijskābes dienas devas uzņemšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir kālija un cinka daudzums, kā arī citas auga sastāvā esošās bioaktīvās vielas, tādas kā glutināts un citas. Sparģelis sastāv no 90% ūdens un satur apmēram 1% šķiedrvielas, 2% proteīna un 2% ogļhidrātu, taču tauku saturs ir tuvu nullei. Līdz ar to tie ir mazkaloriju ēdiens, ja vien tiek pievērsta uzmanība, izvēloties pareizas piedevas.

Sparģeļus izmantot kā ēdiena piedevu var pavisam vienkārši tos nedaudz nomizojot un liekot vārošā sālsūdenī ūdenī vārīties uz 10-15 minūtēm (atkarīgs no kātu resnuma, jāskatās - kad tie paliek gaiši zaļi, tad ir gatavi). Lai tie būtu nedaudz gardāki, pēc vārīšanas tos var nedaudz apcept sakarsētā sviestā. Nedaudz veselīgāk būtu vienkārši apmaisīt ar nelielu daudzumu olīveļļas, kamēr tie karsti un nekavējoties pasniegt.

Tradicionāli no sparģeļiem gatavo arī zupu:
Sastāvdaļas: 500 grami svaigi sparģeļi; 1 krūzīte ūdens; 5 krūzītes gaļas vai dārzeņu buljona; 1 ½ ēdamkarote miltu (var izmantot arī kartupeļu cieti); 1 krūzīte saldā krējuma; sāls, baltie pipari pēc garšas.
Pagatavošana: ja izmanto tikai pumpurus, sparģeļus var gatavot arī atsevišķi un pievienot, kad zupa ir gatava. Ja gatavo kopā, izmanto visu sparģeli, ne tikai pumpurus, nogriežot kātu galus. Sparģeļus sagriež gabaliņos un liek vārošā ūdenī, vāra 3-8 minūtes, līdz tie ir mīksti. Pievieno buljonu, sāli un piparus, turpina vārīt. Saldajā krējumā iemaisa miltus, lai veidojas viendabīga masa, ko pievieno zupai un vāra vēl 3-5 minūtes. Pievieno papildus garšvielas, ja nepieciešams. Šo zupu var arī sablenderēt, iegūstot gardu krēmzupu, tikai tad, pirms vārīšanas sparģeļus nedaudz apcep un tad var pievienot arī nedaudz šipolus un ķiplokus. Pasniedzot var dekorēt ar zaļumiem un iesakām zupu baudīt kraukšķīgu maizes šķēlīti.