Ir tāds teiciens, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, tā tas šoreiz ir arī stāsts par speltas kviešiem.
Šī senā graudu veida zinātniskais nosaukums ir Triticum spelta, bet tie ir pazīstami arī kā plēkšņainie kvieši. Ilgus gadsimtus speltas sēklas ir iegūlušas vien nedaudzu lauksaimnieku-entuziastu sēklas apcirkņos, bet nu piedzīvo īstu slavas gājienu. Sakām paldies, tiem gudrajiem cilvēkiem, kas meklējot bioloģiskajai lauksaimniecībai pateicīgas audzēšanas kultūras jaunatklāja šo brīnišķīgo graudu pasaulei!
Laikā, kad visa pasaule cenšas uzlabot komerciālo graudu šķirņu ražas rādījumus, slimību un kaitēkļu izturību, ir šie speltas kvieši – savvaļas pirmatnējie kvieši, kuriem visi šie rādījumi ir gana labi, tādēļ vien, ka spelta ir mežonīga pēc savas būtības. Tā ir bagāta ar barības vielām, vitamīniem, minerālvielām un tādiem organiskiem savienojumiem, kurus nesatur citi graudaugi un kviešu formas, kas arī izskaidro lielo interesi par speltes kviešiem.
Galvenais, kas būtu jāzina patērētājam – šie graudi pasaulē netiek modificēti (tāpat kā griķi un citas seno graudu kultūras). Tie ir pieticīgi un neprasa īpašu aprūpi. Mazajiem zemniekiem, tādiem kā Zutiņu saimniecība, šie graudi ir gana pateicīga audzēšanas kultūra, jo no gaisa piesārņojuma un pārlieku liela mitruma graudu pasargā ciešs apvalks, kas ļauj ievākt ražu, pat ne tik labvēlīgos rudeņos. Speltas kviešu produktus meklē kategorijā GRAUDAUGI, PĀKŠAUGI, MILTI.
Spelta ir minerālvielu un vitamīnu avots!
Speltai, kā jau graudaugam, ir augsts ogļhidrātu daudzums, taču iespaidīgi augsts ir arī olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzums. Papildus šiem svarīgajiem savienojumiem spelta satur arī ievērojamu daudzumu dzelzs, vara, mangāna, magnija, fosfora, kālija, cinka, selēna, niacīna, tiamīna, B6 vitamīna un folijskābes.
Spelta veicina gremošanu!
Lielais šķiedrvielu saturs speltā veicina veselīgu gremošanu. Šķiedrvielas palīdz transportēt pārtiku caur gremošanas traktu, paātrinot barības vielu uzsūkšanos un palīdzot mazināt tādas kaites kā, piemēram, aizcietējums, vēdera uzpūšanās, krampji, gāzu pārmērība, caureja un nopietnākas kuņģa-zarnu trakta likstas, piemēram, čūlas. Šķiedrvielu daudzums speltā ir viens no augstākajiem kviešu šķirņu vidū.
Spelta palīdz kontrolēt holesterīna līmeni un uzlabo asinsriti!
Šķiedrvielas ķermenī palīdz samazināt bīstamā holesterīna līmeni organismā. Šķiedrvielas var mijiedarboties ar holesterīna uzņemšanas procesiem, un tas arī kavē holesterīna uzsūkšanos no pārtikas. Lielais dzelzs un vara daudzums speltas šķiedrās ievērojami palielina asinsriti. Dzelzs un varš ir būtiski sarkano asins šūnu veidošanai. Kad sarkano asins šūnu daudzums pieaug, visā ķermenī palielinās asins plūsma, kas piegādā papildu skābekli orgāniem un audiem, pastiprina audu dzīšanu, paaugstina enerģijas līmeni un metabolismu.
Regulē hormonus!
Niacīns ir viens no būtiskākajiem vitamīniem, kuru speltā var atrast nozīmīgos daudzumos. Niacīnam ir galvenā loma ķermeņa virsnieru dziedzeros, it īpaši dzimumhormonu ražošanā. Endokrīnā sistēma ir jutīga un ārkārtīgi svarīga cilvēka kopējai veselībai un labsajūtai.
Uzlabo kaulu veselību!
Speltai ir iespaidīgs būtisku minerālvielu klāsts, kas nepieciešams kaulu veselībai. Šīs minerālvielas veicina kaulu audu attīstību. Paaugstinot šo minerālvielu daudzumu organismā, cilvēks var aktīvi novērst osteoporozi un citus ar vecumu saistītus apstākļus, kas vājina kaulus.
Paaugstina imunitāti!
Ir zināms, ka tiamīns būtiski uzlabo imūnsistēmu un stimulē ķermeņa aizsardzības mehānismus, vienlaikus mazinot psiholoģisko stresu un trauksmi . Spelta ir viens no nedaudzajiem graudaugiem, kas var lepoties ar ievērojamu tiamīna līmeni.
Kontrolē diabētu!
Lai gan ir zināms, ka vienkāršie cukuri un ogļhidrāti ir bīstami cukura diabēta pacientiem, lielais šķiedrvielu saturs speltā var novērst šos efektus un palīdz regulēt vienkāršo cukuru izdalīšanos un sadalīšanos glikozē. Regulējot insulīna un glikozes izdalīšanos organismā, tas palīdz kontrolēt diabētu tiem, kuri jau cieš no šī stāvokļa, vai liedz tam attīstīties.
Vai speltas kvieši satur glutēnu?
Pēdējos gados ļaudis ļoti mērķtiecīgi izvairās no glutēna (jeb lipekļa, kā to bija ierasts saukt labu laiku iepriekš). Speltas kvieši, kā jau kvieši, arī satur glutēnu, taču tā molekulārā uzbūve ir nedaudz savādāka un līdz ar to speltas kviešu lipeklis vieglāk pārstrādājas organismā un neizraisa smaguma sajūtu. Taču, ja kādam ir celiakija vai glutēna nepanesamība, tad no šī grauda tomēr vajadzēs izvairīties.
Autore: Santa Meļķe, Z/S “Zutiņi”